Artmane Ziemcieši Moments from My Life

Viņa bija Eduarda Smiļģa vēlīnā posma galvenā zvaigzne un vēlāk arī Pētera Pētersona un Arnolda Liniņa iestudējumu balsts.

2. "Dzimtā asinis" un Vissavienības slava
Lai gan Latvijā viņu mīlēja jau sen, milzīgu slavu visā PSRS viņai atnesa filma "Dzimtā asinis" (1963). Viņa kļuva par "padomju sievietes" ideālu – stipru, mīlošu un pacietīgu. Šajā laikā viņu burtiski dievināja miljoniem skatītāju no Rīgas līdz Vladivostokai.

3. "Teātris" un Džūlija Lamberte
Viņas kino karjeras virsotne neapšaubāmi ir Jāņa Streiča filma "Teātris" (1978) pēc Viljama Somerseta Moema romāna. Džūlijas Lambertes loma kļuva par Artmanes personības spoguli. Viņas teiktā frāze: "Kas ir mīlestība? Teātris. Kas ir teātris? Mīlestība!" kļuva par viņas dzīves moto. Šajā filmā viņa spēlēja kopā ar citām zvaigznēm, tostarp jauno Ivaru Kalniņu.

4. Interesanti un mazāk zināmi fakti:
• Bērnības grūtības: Viņas ceļš uz virsotni nebija viegls. Vija piedzima zemnieku ģimenē, tēvs gāja bojā nelaimes gadījumā pirms viņas dzimšanas. Bērnībā viņa strādāja par ganu meiteni un piedzīvoja lielu trūkumu.

• Ģimene un noslēpumi: Viņa bija precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru. Tikai dzīves nogalē Artmane atklāja sen glabātu noslēpumu – viņas meitas Kristiānas Dimiteres bioloģiskais tēvs patiesībā bija krievu aktieris Jevgeņijs Matvejevs (ekrāna partneris filmā "Dzimtā asinis").

• Pāreja uz Jauno Rīgas teātri: Dzīves pēdējos gados, pēc politiskajām un personīgajām pārmaiņām, viņa pameta Dailes teātri un pievienojās Jaunajam Rīgas teātrim pie Alvja Hermaņa, kur nospēlēja savu pēdējo lielo lomu izrādē "Pīķa dāma".

• Vārda maiņa: Dzīves nogalē viņa pieņēma pareizticību un kristīto vārdu Elizabete.

5. Liktenis pēc neatkarības atgūšanas
Artmanes dzīves pēdējais posms bija smags. Denacionalizācijas procesā viņa zaudēja savu dzīvokli Rīgas centrā un mūža nogali pavadīja pieticīgos apstākļos vasarnīcā Murjāņos. Sabiedrības attieksme pret viņu bija pretrunīga viņas iepriekšējā politiskā statusa dēļ (viņa bija kandidāte uz augstiem amatiem padomju laikā), tomēr viņas māksliniecisko ģēniju neviens neuzdrošinājās apšaubīt.

Vija Artmane, Lilita Bērziņa un Lāsma Kugrēna veido unikālu Latvijas teātra "zelta ķēdi" – katra ar savu stilu, bet visas ar milzīgu, aristokrātisku pašcieņu.

">

Vija Artmane was not only an actress but a symbol of an entire era – she was called the "Queen of Latvian Theatre" and a star on an all-Soviet scale. Her personality combined regal poise, deep tragedy, and incredible femininity.

1. Queen status and Dailes Theatre
Vija Artmane was the leading actress at Dailes Theatre for almost 50 years. Her roles, such as Juliet in Shakespeare's tragedy or Raimonda in "The Woman He Seeks," became legends. She was the main star of Eduards Smiļģis' late stage and later also the pillar of productions by Pēteris Pētersons and Arnolds Liniņš.

2. "Native Blood" and All-Union fame
Although she was loved in Latvia for a long time, the film "Native Blood" (1963) brought her immense fame throughout the USSR. She became the ideal of the "Soviet woman" – strong, loving, and patient. During this time, she was literally idolized by millions of viewers from Riga to Vladivostok.

3. "Theatre" and Julia Lambert
The peak of her film career is undoubtedly Jānis Streičs' film "Theatre" (1978) based on the novel by William Somerset Maugham. The role of Julia Lambert became a mirror of Artmane's personality. Her phrase: "What is love? Theatre. What is theatre? Love!" became her life motto. In this film, she played alongside other stars, including the young Ivars Kalniņš.

4. Interesting and lesser-known facts:
• Childhood hardships: Her path to the top was not easy. Vija was born into a peasant family, her father died in an accident before she was born. As a child, she worked as a shepherd girl and experienced great deprivation.

• Family and secrets: She was married to actor Artūrs Dimiter. Only in her later life did Artmane reveal a long-held secret – her daughter Kristiāna Dimiter's biological father was actually Russian actor Yevgeny Matveyev (screen partner in the film "Native Blood").

• Transition to New Riga Theatre: In her later years, after political and personal changes, she left Dailes Theatre and joined the New Riga Theatre with Alvis Hermanis, where she played her last major role in the play "The Queen of Spades."

• Name change: Late in life, she adopted Orthodoxy and the baptized name Elizabeth.

5. Fate after regaining independence
The last phase of Artmane's life was difficult. During the denationalization process, she lost her apartment in the center of Riga and spent her final years in modest conditions at a summer house in Murjāņi. The public's attitude towards her was mixed due to her previous political status (she was a candidate for high positions during Soviet times), yet no one dared to question her artistic genius.

Vija Artmane, Lilita Bērziņa, and Lāsma Kugrēna form a unique "golden chain" of Latvian theatre – each with her own style, but all with immense, aristocratic dignity.